Dzīve ar ceļasomu plecos

AKTUĀLI

3. augustā Naujenes bibliotēka aicināja ikvienu uz tikšanos ar ceļotāju, blogeri un rakstnieci Zani Eniņu, lai kopā ar viņu dotos sapņu ceļojumā pa pasauli.   

Zane vairāk nekā 20 gadus darbojās komunikācijas jomā. Pirms 11 gadiem sāka rakstīt blogu, kur varēja izpausties dažādās jomās. 2012. gadā Zane ar mugursomu plecos sāka apceļot pasauli, ir pabijusi vairāk nekā 80 valstīs, viņas blogs sāka apaugt ar ceļojumu stāstiem. Portālā mugursoma.lv var izlasīt nu jau 1300 ceļojumu aprakstus, kuri pārtapuši trijās grāmatās. 2020. gada nogalē izdevniecība “Zvaigzne ABC” laida klajā Zanes pirmo grāmatu “Nekaunīgais pingvīns”, kurā apkopoti piedzīvojumi septiņus ar pusi mēnešus ceļojot pa Dienvidameriku, Lieldienu salu un Antarktīdu. Pēc diviem gadiem klajā nāca vēl divas grāmatas – “Uz Aļasku un atpakaļ” un “Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij”. Zane atklāj, ka pašlaik top ceturtā grāmata, kas būs veltīta Āzijai.  

Rakstniece klātesošajiem pastāstīja gan par saviem ceļojumiem, gan sniedza praktiskus padomus, kas vajadzīgs ceļotājam un ar kādām grūtības var nākties saskarties.

Zane atklāj, ka savus ceļojumus cenšas rūpīgi neplānot, bet ļaujas piedzīvojumam. Sākumā jāatrod labs aviobiļešu piedāvājums un jāpierezervē naktsmītnes vismaz uz pāris naktīm, bet tālāk viss notiek. Lielākoties Zane ceļo vienatnē un taupot līdzekļus, daudz pārvietojas ar stopiem, nakšņo hosteļos, teltīs, pie vietējiem, strādā brīvprātīgo darbu – dara visu, lai pēc iespējas pilnasinīgāk iepazītu cilvēkus un viņu zemi. Zane mācījusies astoņas svešvalodas, četras pārvalda brīvi, un iesaka arī citiem pamazām apgūt valodas, vismaz pa vārdam dienā, jo tās ļoti noder. Valodas palīdz komunicēt ar nejauši satiktiem ceļabiedriem, gūt vērtīgu pieredzi un draugus. Taču ceļojumos var izmantot arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, tulkot ar aplikācijām, google translate. Noteikti jāpadomā par veselības apdrošināšanu, kas ceļojot ļoti noder. Mugursomā liek tikai pašu nepieciešamāko.  

Ceļojumu laikā sastapti visdažādākie dzīvnieki un putni, redzētas neparasti skaistas ainavas, izgaršoti vietējie ēdieni. Zane atzīst, ka atrast ceļabiedru ir grūti, jo ne ar katru sakrīt iespējas un intereses, taču dažkārt laimējas satikt šādu ceļabiedru tieši ceļojuma laikā. “Esmu ceļojusi kopā ar savu vīru, ģimeni, nav tā, ka es vienmēr kaut kur metos viena pati, bet, tā kā es mēdzu aizceļot uz pusgadu vai gadu, tad ir diezgan grūti atrast kādu, kurš būtu vienkārši ar mieru doties līdzi uz tik ilgu laiku,” saka Zane Eniņa.

Zanes pirmais tālais ceļojums bija uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ieildzis gandrīz uz gadu. Pabijusi arī Antarktīdā un savā sapņu zemē -Lieldienu salā, apceļojusi vairākas Āzijas valstis. Par vienu no īpašākajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem Zane uzskata Santjago ceļu, kas viņai atklāja jaunu ceļošanas veidu – iešanu kājām. Zane mērojusi kājām trīs Santjago ceļa maršrutus Rietumeiropā – nelielu posmu Via Podiensis Francijā, Portugāļu ceļu Portugālē un Spānijā, kā arī  Okeāna ceļu Spānijā. Īpaši emocionāls ir Latvijas Santjago ceļš, ko Zane ar nelieliem pārtraukumiem veselības problēmu dēļ mērojusi 2022. gadā, šis posms izrādījies visgrūtākais. Zane atzīst, ka pašu Latvija ir brīnišķīga valsts, ko apceļot un  iepazīt, gan ejot kājām, gan braucot ar divriteni vai zirga mugurā – šīs trīs opcijas ir atļautas, dodoties Santjago ceļā, bet citos gadījumos var ceļot arī ar auto. “Pat ja mēs visu mūžu ceļotu pa Latviju, visu tāpat neiepazītu,” saka ceļotāja.

Zane ir no tiem ceļotājiem, kas nemēdz vest mājās suvenīrus, ja nu vien kādu mīļu dāvanā saņemtu lietu, gliemežvāku vai akmentiņu. Vislielākie suvenīri no katra brauciena ir atmiņas un fotogrāfijas, kuru ir tūkstošiem, tāpēc seko rūpīga atlase. Savukārt pieredzēto Zane mēdz nekavējoties pierakstīt, kamēr emocijas vēl svaigas.

Laikā, kad Zane neceļo, viņa laiku pavada savās lauku mājās starp Gulbeni un Dzelzavu, labprāt ļaujas rokdarbiem un dārza darbiem, dodas sēņot un ogot. Pabijusi tik daudzās valstīs, Zane sapratusi, ka Latvija ir ļoti skaista valsts ar bagātīgu dabu un foršiem cilvēkiem.

Teksts, foto: Inese Minova

Kalkūnes jauniešu attīstības centra jaunieši devas pārgājienā uz Sventes ezeru